Saskaņā ar Pasūtītāju atbildības likumu, pasūtītājs, ja tas Somijā izmanto nomātus darbiniekus vai darbaspēku, kas tiek nodrošināts uz apakšuzņēmuma līguma pamata, ir:

• uzņēmums vai publisko tiesību subjekts
• uzņēmējs, kuram Komercreģistrā ir jāiesniedz dibināšanas deklarācija par uzņēmējdarbības uzsākšanu;
• individuālais uzņēmējs arī citos gadījumos;
• citas valsts uzņēmums vai publisko tiesību subjekts.

Saskaņā ar likumu, nomāts darbinieks ir darbinieks,

• kas ir noslēdzis darba līgumu ar darba devēju, kas darbojas Somijā vai citā valstī, un
• Kuru attiecīgais darba devējs ar paša darbinieka piekrišanu ir nodevis pasūtītāja rīcībā.

Apakšuzņēmēja līgumu noslēgušam pasūtītājam ir pienākums pārbaudīt līgumpartneri, ja pastāv šādi nosacījumi:

• Pasūtītājs un līgumpartneris ir vienojušies, ka līgumpartneris veiks darbu pret atlīdzību. Līgumam nav jābūt rakstiskam, tas var būt arī mutisks.
• Darbs Somijā tiek veikts pasūtītāja darba telpās vai objektos. Darbu veikšanas objekts var atrasties arī ārpus pasūtītāja kontrolē esošām telpām. Šādi objekti var būt būvniecības, transporta un pārvadājumu jomas, kā arī pakalpojumu jomas objekti, kuros pakalpojumi tiek sniegti pakalpojuma pircēja vai lietotāja telpās.
• Darbs ir saistīts ar uzdevumiem vai pārvadājumiem, kas ir daļa no pasūtītāja parastās darbības. Tīrīšana, iekārtu un telpu uzturēšana un kopšana vienmēr tiek uzskatīta par pasūtītāja parasto darbību.
• Pasūtītājam darbus veic viens vai vairāki līgumpartnera darbinieki.

Pasūtītājam ir pienākums veikt pārbaudi visos ar būvniecību saistītos gadījumos pat tad, ja būvniecība nav tā parastā darbība. Papildus jaunu objektu būvniecībai, būvniecība ir arī uzturēšanas un remonta būvdarbu veikšana, kā arī sauszemes un hidrobūvju būvniecība. Pasūtītājam likumā noteiktā informācija par savu līgumpartneri ir jāiegūst arī tad, ja līgumam atbilstošus būvdarbus neveiks līgumpartnera darbinieks, bet gan tikai līgumpartnera statusā strādājošs uzņēmējs vai tikai šāda uzņēmēja apakšuzņēmējs (sk. sadaļu par pārbaudes pienākuma saturu).

Ar nodokļu maksāšanas jautājumiem saistītās pārbaudes

Pasūtītājs par sava līgumpartnera nodokļu maksājumu lietām informāciju var iegūt no publiskā nodokļu parādu reģistra, kas atrodams Uzņēmumu un sabiedrību informācijas sistēmas tiešsaistes pakalpojumā (www.ytj.fi). Ja nodokļu parādu reģistrā ir redzams, ka līgumpartnerim ir nodokļu parādi, pasūtītājam no kompetentās iestādes ir jāsaņem informācija par līgumpartnera nodokļu parādu kopsummu (piemēram, nodokļu parāda izziņas formātā).

Nodokļu parādu reģistrā ne vienmēr ir iespējams iegūt informāciju par līgumpartneri. Tā tas ir, piemēram, ja līgumpartneris ir citas valsts uzņēmums, kuram Somijā nav filiāles, vai neatkarīgs darbu veicējs, kuram nav uzņēmuma reģistrācijas numura. Šādos gadījumos pasūtītājs informāciju par partnera nodokļu maksāšanu var pārbaudīt, saņemot kādu no šiem dokumentiem:

• apliecinājumu par to, ka līgumpartneris ir samaksājis nodokļus;
• apliecinājumu par līgumpartnera nodokļu parādu;
• informāciju par to, ka līgumpartneris ir izstrādājis nodokļu parādu apmaksas plānu.

Pasūtītājam vienmēr ir jāizvērtē, vai līgumpartnerim ir nodoms pildīt likumā maksājumu veikšanas pienākumus. Pasūtītājam var uzlikt paaugstinātu naudassodu par pienākuma nepildīšanu, ja pasūtītājam ir bijis jāsaprot, ka līgumpartneris neplāno veikt tam likumā noteiktos maksājumus. Tā tas var būt, piemēram, ja līgumpartnerim ir nodokļu parāds, kuram nav izstrādāts maksājumu plāns, un kura summa ir vērtējama kā ievērojama.

Pārbaudes veikšanas savlaicīgums un iegūtās informācijas glabāšana

Līguma parakstīšanas brīdī pārbaudēs iegūtie dokumenti nedrīkst būt vecāki par trim mēnešiem. Pasūtītājam visi pārbaudēs iegūtie dokumenti ir jāglabā vismaz divus gadus pēc līgumdarbu pabeigšanas.

Ja pasūtītājs informācijas saņemšanai nevēršas tieši pie līgumpartnera, pasūtītājs šo informāciju var iegūt arī no privāta pakalpojumu sniedzēja, kas tiek uzskatīts par uzticamu.

Parasti pasūtītājam nav pienākuma iegūt jaunu informāciju, ja tas noslēdz jaunu līgumu ar to pašu līgumpartneri mazāk nekā 12 mēnešus pēc iepriekšējā līguma noslēgšanas un informācijas saņemšanas. Tomēr pasūtītājam visa nepieciešamā informācija ir vienmēr jāiegūst pirms jauna līguma noslēgšanas, ja viņam ir pamats aizdomām, ka līgumpartnera apstākļi ir mainījušies tā, ka ir nepieciešama pārbaude.

Pārbaudes, kas jāveic par citas valsts līgumpartneri

Ja līgumpartneris ir citas valsts uzņēmums vai publisko tiesību subjekts, pasūtītājam par to ir jāiegūst tāda pati informācija, kā par Somijas līgumpartneriem (sk. sadaļu “Pārbaudes pienākuma saturs”).

Informācija ir jāiegūst no citas valsts līgumpartnera reģistrācijas valsts. Ja līguma slēgšanas brīdī līgumpartnerim ir uzņēmuma reģistrācijas numurs Somijā, pasūtītājam Somijā ir jāveic arī šādas pārbaudes:

• pārbaude par to, vai līgumpartneris ir reģistrēts avansa ieturējumu reģistrā, darba devēju reģistrā un PVN maksātāju reģistrā
• ar nodokļu maksāšanas lietām saistītas pārbaudes.

Pārbaude par norīkoto darbinieku sociālā nodrošinājuma noteikšanu

Ja citas valsts līgumpartneris norīko darbiniekus uz Somiju, pasūtītājam informācija par viņu sociālā nodrošinājuma noteikšanu ir jāiegūst ne vēlāk kā pirms līgumdarba uzsākšanas. Saskaņā ar Pasūtītāju atbildības likumu, ir jāiegūst informācija par darbinieku

• pensiju apdrošināšanu;
• apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem (būvniecības līgumiem).

Pasūtītājam pirms līguma noslēgšanas ir arī jāpieprasa, lai līgumpartneris sociālā nodrošinājuma informāciju iesniedz arī par tiem darbiniekiem, kurus līgumpartneris uz Somiju līguma darbības laikā norīkos vēlāk. Pasūtītājam informācija ir jāpieprasa rakstiski un līgumpartnerim saprotamā veidā.

Būvniecībā pasūtītājam ir arī pienākums pārbaudīt, vai visiem darbiniekiem, kurus norīkojis līgumpartneris, pirms darba uzsākšanas ir derīgi sociālo nodrošinājumu apliecinoši dokumenti. Šis pienākums pasūtītājam ir visā līguma darbības laikā.

Galvenais princips — Somijā veiktais darbs ir apdrošināts Somijā. Tas attiecas gan uz Somijas, gan citu valstu darba devējiem un darbiniekiem. Galvenā principa izņēmums ir darbinieki, kas Somijā uz darbu ir norīkoti īslaicīgi. Kamēr viņi strādā Somijā, attiecībā uz viņiem var piemērot viņu izcelsmes valsts sociālās nodrošināšanas tiesību aktos noteikto.

Informāciju par pensiju un nelaimes gadījumu apdrošināšanu darba ņēmējiem no ES un EEZ var sniegt, izmantojot A1 sertifikātu. Ja līgumpartneris, kas norīko darbiniekus uz Somiju, līgumpartnerim neiesniedz no ES vai EEZ darbā norīkoto darbinieku A1 sertifikātus, kas attiecas uz visu nodarbinātības periodu, pasūtītājam ir jāpieprasa, lai līgumpartneris darbiniekiem iegādājas pensiju un nelaimes gadījumu apdrošināšanu no tādas apdrošināšanas sabiedrības, kas Somijā ir tiesīga sniegt likumā noteikto darbinieku pensiju apdrošināšanu, kā arī apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Plašāka informācija par sociālā nodrošinājuma noteikšanu no citām valstīm darbā norīkotajiem darbiniekiem: Norīkoto darbinieku apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem (Tyosuojelu.fi: Accident insurance).

Līgumu robežvērtības apakšlīgumu un nomātu darbinieku izmantošanas gadījumos

Apakšlīgumu gadījumā pasūtītājam nav pienākuma veikt pārbaudi, ja atsevišķa līguma vērtība ir mazāka par 9000 EUR bez PVN. Pagaidu darba gadījumā pienākuma veikt pārbaudi nav, ja visa darba izpilde nepārsniedz 10 darba dienas. Darba dienu skaits tiek uzskaitīts katram darba devējam: piemēram, ja pasūtītājs no viena un tā paša darba devēja četras dienas nomā trīs darbiniekus, robežvērtība ir pārsniegta, un pasūtītājam ir pienākums veikt pārbaudi.

Pasūtītājam nav atļauts izvairīties no pienākuma veikt pārbaudi, sadalot līgumus robežvērtības nepārsniedzošās daļās. Aprēķinot robežvērtību, darbs tiek uzskatīts par nepārtrauktu, ja tā pamatā ir secīgi līgumi vai līgumi, starp kuriem ir īss pārtraukums. Robežvērtība nav ikgadēja vai periodiska.

Pamatots iemesls uzticēties līgumpartnerim

Pasūtītājam par savu līgumpartneri nav pienākuma iegūt likumā noteikto informāciju, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka līgumpartneris pilda likumā noteiktos pienākumus. Šādi pamatoti iemesli ir, piemēram:

• līgumpartneris ir publisko tiesību subjekts, publiska akciju sabiedrība vai līdzīga citas valsts sabiedrība;
• darbuzņēmēja darbība ir stabila (neattiecas uz būvniecību);
• starp pasūtītāju un līgumpartneri ir bijušas iepriekšējas līgumattiecības (neattiecas uz būvniecību);
• jebkurš cits līdzīgs iemesls.

Ar būvniecību saistītos līgumos pasūtītājam vienmēr ir pienākums veikt pārbaudi, pat ja līgumparntera darbība ir stabila, un pasūtītājam ar līgumpartneri jau ir bijušas iepriekšējas līgumattiecības.

Pasūtītājam vienmēr pašam ir jāapsver, vai viņš var paļauties, ka līgumpartneris pildīs tam likumā noteiktos pienākumus. Pasūtītājam ir jāspēj ar dokumentiem pierādīt, ka tas pirms līguma noslēgšanas ir pārliecinājies par otras līgumslēdzējas puses darbības stabilitāti.

Turklāt pasūtītāja rīcībā nedrīkst būt zināmi nekādi apstākļi, kas izslēgtu pamatotu iemeslu uzticēties līgumpartnerim (piemēram, izslēgšana no avansa ieturējumu reģistra).

Ja līgums ir spēkā ilgāk par vienu gadu, līgumpartnerim ik pēc 12 mēnešiem ir jāiesniedz pasūtītājam informācija par nodokļu un pensiju apdrošināšanas lietām.

Naudassodu par pienākuma nepildīšanu un paaugstināts naudassods par pienākuma nepildīšanu

Ja pasūtītājs nepilda savu pienākumu veikt pārbaudi, viņam par to var uzlikt naudassodu. Minimālais naudassods par pārbaudes pienākuma nepildīšanu ir 2 440 EUR , bet maksimālais — 24 420 EUR.

Gadījumi, kuros pasūtītājam var noteikt arī paaugstinātu naudassodu par pienākuma nepildīšanu:

• Pasūtītītājs ir noslēdzis līgumu ar uzņēmēju, kuram ir aizliegts veikt uzņēmējdarbību, vai ar uzņēmumu, kura partnerim, valdes loceklim, izpilddirektoram vai citai līdzīgā amatā esošai personai ir aizliegts veikt uzņēmējdarbību.
• Pasūtītājam ir bijis jāsaprot, ka līgumpartneris neplāno pildīt tos likumā noteiktos maksājumu veikšanas pienākumus, kas tam ir noteikti kā līgumpartnerim un darba devējam.

Paaugstināts naudassods par pārbaudes pienākuma nepildīšanu ir 24 420 EUR, bet maksimālais — 79 380 EUR.

Naudassodu par pienākumu nepildīšanu un paaugstinātu naudassodu par pienākuma nepildīšanu uzliek Dienvidsomijas reģionālās pārvaldes aģentūras Darba aizsardzības daļa.

Arodbiedrības uzticības personai un uzticības un darba aizsardzības pilnvarotajam ir tiesības saņemt informāciju par apakšuzņēmum līgumiem un nomas darbinieku līgumiem.

Pēc viņu pieprasījuma pasūtītājam ir jāsniedz viņiem šāda informācija.

• nomātu darbinieku izmantošanas iemesls;
• izmantojamā darbaspēka apjoms;
• līgumpartnera puses identifikācijas informācija;
• darba veikšanas objekts;
• darba pienākumi;
•  
• koplīgums, kas piemērojams nomātiem darbiniekiem vai apakšuzņēmuma līguma darbus veicošiem darbiniekiem;
• galveni darbu veikšanas nosacījumi (ja nav koplīguma).

Ja pasūtītājs iegūst likumā noteikto informāciju, viņš iegūst arī slepenībā turamu infromāciju par līgumpartneri. Pasūtītājs vai pasūtītāja darbinieks šo informāciju nedrīkst izpaust trešajām personām.

Informāciju nedrīkst izpaust arī pēc tam, kad persona vairs neveic uzdevumu, kura veikšanai tā nformāciju ir saņēmusi.

Slepenībā turama informācija ietver, bet neaprobežojas ar informāciju par nodokļu nomaksu vai nodokļu parādu, pensiju apdrošināšanas ņemšanu vai apmaksu, kā arī nesamaksātajām pensiju apdrošināšanas maksājumiem.